Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
2019.gada 1.novembrī stājās spēkā grozījumi 2011.gada 29.marta Ministru kabineta noteikumos Nr.245 “Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai”.
Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, kapitālsabiedrībai turpmāk būs jāizstrādā kārtība, kādā tā izvērtē piesaistītā finansējuma atbilstību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas likuma prasībām un piesaistītā finansējuma tiesisko izcelsmi.
Šāda prasība komersantam uzliek pienākumu pārbaudīt ne tikai klientus, bet arī savus sadarbības partnerus. Ja kapitālsabiedrība nespēs pieradīt, ka līdzekļiem ir tiesiska izcelsme, licenci saņemt nevarēs. Turklāt komersantam divas reizes gadā būs jāsniedz PTAC informācija par piesaistītā finansējuma (līdzekļu) apmēru un šo līdzekļu tiesisko izcelsmi, kā arī informācija par atmaksāto finansējumu iepriekšējā pusgadā.
Papildus Ministru kabineta noteikumi papildināti ar reputācijas izvērtējumu atbilstoši šī brīža praksei finanšu nozarē. Par kapitālsabiedrības padomes (ja tāda izveidota) un valdes locekli, prokūristu vai par NILLTPF novēršanas atbildīgo personu varēs kļūt tikai persona, kurai ir nevainojama reputācija. Uz reputācijas pamata PTAC licenci neatteiks/neanulēs, bet gan uzsāks padziļināto izpēti.
Kapitālsabiedrībām, kuras ir saņēmušas licenci patērētāja kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, vairākas jaunās prasības piemēros ar 2020. gada 1. janvāri. Ja patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzējs, kuram jau ir izsniegta licence, nebūs pielāgojis jaunās prasības līdz noteiktajam termiņam, PTAC licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai anulēs.
Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumos Nr. 245 “Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē: http://tap.mk.gov.lv
2019.gada 21.novembrī galīgajā lasījumā ir pieņemti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas paredz sekmēt efektīvāku finanšu un ekonomisko noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu.
Likumprojekts paredz, ka, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēs ticami izskaidrot izcelsmi mantai, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, un pierādījumi procesa virzītājam dos pamatu pieņēmumam, ka manta ir noziedzīgi iegūta, tas būs uzskatāms par pierādītu.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka, lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas atklāšanas iespējas un personu saukšanu pie kriminālatbildības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, likumprojekts paredz Kriminālprocesa 125. panta (Legālā prezumpcija) papildināšanu ar trešo daļu, kas definē jaunu fakta legālo prezumpciju. Proti, izpildoties būtiskiem priekšnosacījumiem – procesa virzītājs ir savācis pierādījumus („sākuma” pierādījumus (prima facie)), kas ir pietiekami aizdomu izvirzīšanai vai arī personas saukšanai pie kriminālatbildības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (Krimināllikuma 195. pants un Krimināllikuma 314. pants) un vienlaikus ir pierādījis visticamāk mantas (tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu) noziedzīgo izcelsmi, un ja vien persona ticami neizskaidro vai nepamato finanšu līdzekļu vai citas mantas likumīgo izcelsmi, tiek uzskatīts (prezumēts) par pierādītu, ka finanšu līdzekļiem vai citai mantai visticamāk ir noziedzīga izcelsme.
Ar likumprojektu tiek precizēta Kriminālprocesa 356. panta piektā daļa, nosakot, ka personai ir jāpierāda mantas likumīgā izcelsme, kā arī šāds pienākums ir izpildāms noteiktā termiņā, bet par šo pienākumu nepildīšanu persona zaudē tiesības saņemt atlīdzību par tai nodarīto kaitējumu.
Likumprojekta anotācija pieejama šeit: http://titania.saeima.lv
No 2020.gada 1.janvāra kļūs piemērojams Konkurences likuma 14.1 un 14.2 pants, kuros noteikts publisku personu un to kapitālsabiedrību pienākums nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci, un kuros minētajiem subjektiem noteikts aizliegums ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci.
Lai nodrošinātu šo pienākumu izpildi un aizlieguma ievērošanu pārkāpuma pazīmju konstatēšanas gadījumā, no nākamā gada sākuma Konkurences padome varēs veikt pārrunas ar valsts pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme.
Situācijā, kad Konkurences padome konstatēs kapitālsabiedrības, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, darbības neatbilstību iepriekš minētajiem noteikumiem, un, ja pārrunu rezultātā neizdosies nodrošināt šo prasību ievērošanu vai pārkāpuma novēršanu, Konkurences padome būs tiesīga pieņemt lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu publiskās personas kapitālsabiedrībai. Svarīgi ņemt vērā, ka pārkāpumu konstatēt un naudas sodu uzlikt Konkurence padome uz šo normu pamata varēs tikai publiskās personas kapitālsabiedrībai, nevis pašas publiskai personai.
Jāpiebilst, ka minētā kārtība un attiecīgi arī atbildība būs piemērojama tikai tad, ja konkrētajās publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības darbībās nebūs konstatējamas citu Konkurences likumu pārkāpumu sastāvs, piemēram, dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.
Ievērojot Eiropas Savienības Muitas kodeksā noteiktās prasības, no 19.novembra no trešajām valstīm jeb ārpus Eiropas Savienības Latvijā piegādātus pasta sūtījumus varēs deklarēt tikai iesniedzot elektronisku muitas deklarāciju.
Turpmāk, lai par no trešajām valstīm saņemtajām precēm iesniegtu muitas deklarāciju, privātpersona uz “Latvijas Pasta aicinājuma” pamata varēs:
• pati aizpildīt un iesniegt vienkāršoto vai standarta importa muitas deklarāciju Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS);
• pilnvarot “Latvijas Pastu” vai citu pārstāvi, kas sniedz šādus pakalpojumus, nokārtot muitas formalitātes.
Jaunā kārtība paredz, ka “Latvijas Pasta aicinājumā” būs norādīta tam pieejamā informācija par pasta sūtījumu, kas nepieciešama, lai noformētu vienkāršoto Importa muitas deklarāciju pasta sūtījumiem. Savukārt preci no “Latvijas Pasta”, uzrādot “Latvijas Pasta aicinājumu”, privātpersona varēs saņemt tikai pēc attiecīgo muitas formalitāšu izpildes – muitas deklarācijas noformēšanas un muitas maksājumu apmaksas.
Vienkāršoto Importa muitas deklarāciju pasta sūtījumiem EMDAS var noformēt tikai tad, ja preču vērtība sūtījumā ir līdz 1000 EUR un preču svars nepārsniedz 1000 kg un ja uz tām neattiecas kādi normatīvajos aktos noteikti ierobežojumi. VID mājaslapā ir iespējams iepazīties ar vienkāršotā veidā muitojamo preču sarakstu. Par pārējām precēm ir jānoformē standarta Importa muitas deklarācija.
Lai noformētu Vienkāršoto Importa muitas deklarāciju, EDS sākumlapā jāizvēlas sadaļa “Muitas datu apstrāde” – EMDAS – “Importa muitas deklarācijas pasta sūtījumiem” – “Izveidot deklarāciju” – jāaizpilda vienkāršotās deklarācijas lauki.
Par komerciālā sūtījumā esošām precēm vērtībā līdz 22 EUR nav jāmaksā nodokļi un tāpēc par tām nav jāsniedz Importa muitas deklarācija pasta sūtījumiem.
Par precēm vērtībā virs 22 EUR ir jāmaksā PVN, savukārt par precēm vērtībā virs 150 EUR ir jāmaksā gan muitas nodoklis, gan PVN.
Privātpersonas nekomerciālie sūtījumi (dāvanas) citai privātpersonai jādeklarē muitai tikai tad, ja preču vērtība pārsniedz 45 EUR. Par precēm vērtībā virs 45 EUR ir jāmaksā arī muitas nodoklis un PVN.
Pasta sūtījumā no trešajām valstīm personīgam patēriņam privātpersona drīkst saņemt ne vairāk kā 1 kg (neto svars bez iepakojuma) pārtikas preču, kas nesatur dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, kafiju, šokolādi, cepumus u.tml. Ja pārtikas preču kopējais svars pasta sūtījumā pārsniedz 1 kg, tad preces tiks novirzītas Pārtikas un veterinārā dienesta kontrolei, kā arī par tām nevarēs iesniegt vienkāršoto deklarāciju un būs jāiesniedz standarta muitas deklarācija.
Konkurences padome strādā pie Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē (‘Direktīva’) pārņemšanas. Direktīva nacionālajos tiesību aktos jāpārņem līdz 2021. gada 1. maijam.
Daļa Direktīvā paredzēto ierobežojumu pilnībā vai daļā jau ir ietverti Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā (‘NMPAL’);
Direktīva paredz minimālās prasības, kas jāievieš ES dalībvalstīm, ļaujot dalībvalstīm paredzēt arī stingrākus noteikumus. NMPAL paredzētais aizsardzības apmērs piegādātājiem, kas pārsniedz Direktīvas prasības, Direktīvas pārņemšanas rezultātā netiks samazināts.
Direktīvas prasības attieksies uz visu pārtikas piegādes ķēdi: mazumtirgotājiem, pārtikas pārstrādātājiem, vairumtirgotājiem, kooperatīviem, ražotāju organizācijām un uz individuāliem ražotājiem, kā arī publiskajām personām, kas veic lauksaimniecības vai pārtikas produktu iepirkšanu;
Papildus jau šobrīd NMPAL ietvertajām prasībām Direktīva tostarp paredz ierobežojumu pircējam:
o pieprasīt piegādātājam maksāt par lauksaimniecības vai pārtikas preču bojājumu vai zudumu, kas nav radušies piegādātāja vainas dēļ;
o atteikties rakstiski apstiprināt piegādes līguma noteikumus, par kuriem piegādātājs ir prasījis rakstisku apstiprinājumu iegūt;
o izmantot vai izpaust piegādātāja komercnoslēpumu;
o veikt vai draudēt veikt pretpasākumus pret piegādātāju, ja tas izmanto savas līgumā vai likumā noteiktās tiesības, tostarp vēršoties izpildiestādēs (piemēram, Konkurences padomē).
Senāta mājas lapā publicēts Senāta Civillietu departamenta 2019.gada 27. septembra spriedums lietā Nr. C30638415, SKC-168/2019, ar kuru Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu daļā.
Senāts spriedumā secinājis, ka apelācijas instances tiesa, pārkāpjot Civilprocesa likuma 426.pantu un 432.panta piekto daļu, spriedumā nav atspoguļojusi savu attieksmi pret argumentu, kas ticis ietverts apelācijas sūdzībā, proti, vērtējot līgumsoda un likumisko nokavējuma procentu piedziņas pamatotību, ir piemērojams Civillikuma 1722.pants.
Senāts konstatēja, ka minētajā lietā gan likumiskie procenti, gan līgumsods pilnā apmērā no atbildētājas piedzīti par saistību neizpildīšanu īstā laikā (termiņā), nepiemērojot to tiesību normu, kas konkrētā strīda izšķiršanā bija piemērojama – 1722. pantu. Senāts skaidrojis, ka, pamatojoties uz Civillikuma 1722.panta pirmo daļu, par līguma neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) nevar prasīt kumulatīvi ar nokavējuma procentiem, ciktāl līgumsods nepārsniedz nokavējuma procentu summu.
Senāts vērsis uzmanību, ka tiesību un likumu jautājumos tiesa ir lietpratējs (jura novit curia). Tiesai pašai jāpiemēro konkrētam gadījumam atbilstošie likumi pat tad, ja puses uz tiem nav atsaukušās vai atsaukušās nepareizi (sk. Bukovskis V. Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora izdevums,1933, 336.lpp.).